sklidināt

sklidinât Dond., Nigr., Dunika,

1) tr., fakt., gleiten lassen
Bielenstein Holzb. 561: tik ilgām sklidināju (sc.: dē̦lu māti), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.;

2) intr., freqn., gleiten:
es pa ļaužu valuodām kâ pa le̦du sklidināju BW. 8478 var.;

3) geweichten Flachs zum Trocknen ausbreiten
Amboten, Bahten. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen Dunika, Frauenb., Wid.: iesim uz le̦du sklidināties! Ahs. sklidināšanās pa glumu le̦du Janš. Bandavā I, 122. In der Bed. 3 zu skliest.

Avots: ME II, 883


sklidināt

sklidinât

1): auch Iw., Luttr., Spahren Stenden; weitere Belege bei Būga Liet. k. žod. CXV;

3): auch Assiten. Refl. -tiês: auch Dond. n. IMM. 1932 I, 21, Gramsden, Leegen, Luttr., Pilten, Spahren, Stenden; strautiņš lē̦kādams pa akmentiņiem sklidinās Janš. Pag. pausm. 3.

Avots: EH II, 505