skuõluôt, skuolêt U., skuõlât C., U., -ãju, freqn. skuolinât Lesten, Segewold, tr., schulen, in der Schule unterrichten U., (aus)bilden: skuolāts, ein Geschulter, Unterrichteter U. skuoluota arī viņa bija A. v. J. 1896, S. 676. ve̦cāki bē̦rnus tik stipri grib skuolināt Apsk. v. J. 1903, S. 458: skuõluôts zirgs, das Schulpferd Brasche. Refl. skuõluôtiês, skuõlêtiês Rutzau n. FBR. VIII, 135, sich (in der Schule) bilden, ausbilden. - Subst. skuõluôtãjs, der Lehrer: Sprw. labs skuoluotājs - labs skuolnieks.

Avots: ME III, 909, 910

skuõluôt: "mācīt ve̦cās tautas gudrības, mācīt tās izlietuot, mācīt burties (māžuoties)" Salis: ve̦cuos laikuos skuoluoja māju būvēšanu (= māju cēla ve̦cā mēnesī). atkal tâ skuoluo, ka svētdienās vajag pēdējuo reizi slaukt, Subst. skuõluôtãjs: s. bagāts vīrs BW. 21060.

Avots: EH II, 518