skuopuļuôt Wid., auch refl. -tiês, geizig sein: viņas pūlējās, skrēja, skuopuļuoja Druva II, 273. . . .zābakus, pie kuŗiem vecis nebij skuopuluojies ar smēri Jaun. mežk. 183.

Avots: ME III, 910

skuopuļuôt: skuopuļuojis ar dieva dāvanām Blaum. Raksti II ⁶ (1939), 42.

Avots: EH II, 518