skotiņš

skuõtiņš Markgrafen, St., U., Spr., Etn. II, 107, skuote Lasd., (mit uõ) N.Bartau, das Seil, womit das entfaltete Segel befestigt wird: zēģelīte plikšķē̦dama pluosījās un rakstīja ar skuotiņu fantastiskus līkumus ūdenī Stari I, 44. Nebst estn. kōt "Schote (am Segel)" aus nd. schot(e) "Segelleine".

Avots: ME III, 911