skrasts Mar. n. RKr. XVII, 132; Serbigal n. FBR. IV, 54, Ronneb., Smilt., Karls., C., Wolm., Burtn., = krasts, das Ufer: upju skrastus piepildi Diez. Gaujas skrasti (Var.: krauji) man aŗami BW. 27994.

Avots: ME II, 888

I skrasts,

1): auch A.- Oltenhof, AP., Gr.-Buschh., Lasd., Lubn., N.- Peb., Oppekaln, Orellen, Roap, Trik.; ‡

2) eine Schicht od. Abteilung eines Getreide- od. Flachshaufens
AP.: labību kraujuot blāķī, krauj pa daļām ("skrastiem"), lai nesablīvē̦tuos. šie lielie skrasti labības, - kas tur būs graudu! kad lini izmalti, tuos saliek atkal desmitēs, sasien buntēs un saliek skrastā.

Avots: EH II, 507