skraukstēt

skraũkstêt, knirschen (Hartes beissend; von Zähnen) C., Jürg.; vgl. skraustêt.

Avots: ME II, 888

skraũkstêt: te sniegs skraukst vien zem kājām Bērzgale.

Avots: EH II, 507