skriukšķēt

skriu(k)šķêt, -u, -ẽju, intr., knistern, knirschen: visās malās skriukškēja un braukšķēja. simtiern zuobu tika laisti darbā RA. baltmaize lē̦nām skriušķēja uz zuobiem LA. Vgl. kriukšķêt.

Avots: ME III, 895