skulbināt
skul˜binât Rutzau, Dunika, O.-Bartau, läuten Lng., Bartau n. U. (tr., intr.): kamē̦r sē̦rga uznākusi, dzird gan˙drīz ik˙dienas uz kapiem skulbinam N. Bartau. izdzirda kapsē̦tas zvanu skulbinam Janš. Tie, kas uz ūdens 12. skulbināt . . . mazuo kapsē̦tas zvaniņu Dzimtene IV, 213.
Avots: ME III, 903
Avots: ME III, 903