skulbināt

skul˜binât Rutzau, Dunika, O.-Bartau, läuten Lng., Bartau n. U. (tr., intr.): kamē̦r sē̦rga uznākusi, dzird gan˙drīz ik˙dienas uz kapiem skulbinam N. Bartau. izdzirda kapsē̦tas zvanu skulbinam Janš. Tie, kas uz ūdens 12. skulbināt . . . mazuo kapsē̦tas zvaniņu Dzimtene IV, 213.

Avots: ME III, 903


skulbināt

skul˜binât: auch Stenden.

Avots: EH II, 515