I skur̂ba ² ,

1): atmuostas nuo skurbas prāti Rainis Dz. un d. III ² , 16. vīna un deju skurbā A. Upītis Pirmā nakts 165.

Avots: EH II, 516

II skurba Grob., ein Blatt: kad pupām skurbas nuobirst, tad tās ve̦damas mājā. kad liniem skurbiņas nuobirušas, tad tie japlūc.

Avots: EH II, 516

skur̂ba ² Karls.,

1) skùrba C., skur̂ba ² Bauske, der Schwindel, das Schwindligsein
Wid.; der Rausch (skurbis LA.), der Dusel: skurbā neatjēdzies krustu aizmest LP. VI, 34. tie baudu skurbā truokšņuo Asp, nav ve̦lni apreibuši tādā skurbā Asp. svē̦tku mūža skurbā nedzirdēja patiesības drūmuo balsi Rainis;

2) skùrba ^2, die Brunstzeit der Ziegen, Schafe, Hasen
Fest. suņu skurbas laiks Etn. I(I, 146. zu skurbt.

Avots: ME III, 905