skvirbināt

skvir̃binât (li. skvìrbinti "bohrend stechen"), tr., drehen; drillen, "zwirnen (?)": kad vij auklu, linus skvirbina ar pirkstiem Dond., Wandsen. sāksim skvirbināt šuo pavedienu! Dond. vārpstu skvirbinādama RKr. VI, 82. Zu li. skver̃bti (iter. skvarbýti) "mit einem spitzen Werkzeug bohrend stechen", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 602.

Avots: ME III, 911


skvirbināt

skvir̃binât: drātes skvirbinātāji (Schuhmacher) Pēt. Av. IV, 149.

Avots: EH II, 518