skārda, skārde, s. skārds.

Avots: ME III, 880

skārda,

1): auch Luttr., A. Brigadere Skarbos vējos 214; skārdas (od. zu skārda 2?) vien sazvārdzēja Tdz. 58442 var. skārdas vaiņadziņš BW. 5944, 4 var.

Avots: EH II, 504