skārdîgs Warkl., = skanîgs: par guodu un tikumu mutes pilnas skārdīgu fražu Latvis 1925, № 1078. Zu li. skardùs "laut, tönend" (n. Geitler Lit. Stud. 108) An. 125 und 167?

Avots: ME III, 880

skārdîgs: šuodien s. ("skaļš") laiks: var dzirdēt nuo malu malām Borchow.

Avots: EH II, 504