sladzīt

sladzît, kauderwelschen Gold. n. U.; "faseln, murmeln": dzirdēj[u] leišus sladzījam (Var.: šļadzījam, le̦lluojam), ne brālīšus runājam BW. 3803. viņas nerimstīgā sladzīšanā varēja izdzirdēt skaitļus MWM. XI, 317.

Avots: ME III, 912