slakšêt Karls.,

1) das Geräusch beim Waten im Wasser verursachen
U.;

2) schmatzend essen
U.

Avots: ME III, 914

slakšêt, ‡

3) schallen
Seyershof: sukāt linus, ka slakš vien. dūči vien slakšēja, kad viņi rīkuojās ap gaļu. zuobi vien slakšēja (kuopā sasituoties).

Avots: EH II, 519