aizsūkt
àizsùkt, hin-, wegsaugen: ar pumpi nevar ūdeni tik tālu a. Refl. -tiês, hin-, wegsickern: slapjums aizsūcies pa zemi pruojām.
Avots: EH I, 54
Avots: EH I, 54
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slapjums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slapjums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (13)
dzer
kreve
kreve [Fest.], krevele, krevelis [PS., Wolm.],
1) geronnenes Blut, Schorf, Borke auf Wunden, die sich beim Verheilen bildende Kruste:
kreve - sakaltušas asinis uz kāda ievainuojuma vai auguoņa Naud. iz ādas ievainuojama izsūcas asinis, kuŗas gaisā sare̦c krevelī B. Vēstn. krevele jau me̦tas, es bildet sich schon Schorf auf der Wunde. [krevelis Prawingen, krevele Stenden, Gr.-Sessau "nelīdze̦nums"];
2) etwas Geronnenes, eine quablige Masse, Kruste:
lai gļuotas nesabiezē krevelē SDP. VIII, 59. slapjums, kuŗš sakalst par krevelēm Konv. 2 766. puņķu, sūdu krevele Nand. miza, kas sastāv nuo trauslas kreves Konv. l 916. [krevele U., eine grosse Masse, Menge];
3) krevele [Nötk.], krevelis, Morchel;
4) kreveles, kre̦vuļi, Schleimauswurf, Speichel
Selg. n. Etn. IV, 98. [Zu li. kraũjas, apr. krawian, apoln. kry, aksl. krъvь, la. cruor, ir. crú, ai. kravya-m "Blut", gr. χρέας "Fleisch", li. krùvinas "blutig" av. xrū- "blutiges, rohes Fleisch", u. a., s. Trautmann Wrtb. 142 f. und Ernout Bull. XXIII, 23 ff.]
Avots: ME II, 274, 275
1) geronnenes Blut, Schorf, Borke auf Wunden, die sich beim Verheilen bildende Kruste:
kreve - sakaltušas asinis uz kāda ievainuojuma vai auguoņa Naud. iz ādas ievainuojama izsūcas asinis, kuŗas gaisā sare̦c krevelī B. Vēstn. krevele jau me̦tas, es bildet sich schon Schorf auf der Wunde. [krevelis Prawingen, krevele Stenden, Gr.-Sessau "nelīdze̦nums"];
2) etwas Geronnenes, eine quablige Masse, Kruste:
lai gļuotas nesabiezē krevelē SDP. VIII, 59. slapjums, kuŗš sakalst par krevelēm Konv. 2 766. puņķu, sūdu krevele Nand. miza, kas sastāv nuo trauslas kreves Konv. l 916. [krevele U., eine grosse Masse, Menge];
3) krevele [Nötk.], krevelis, Morchel;
4) kreveles, kre̦vuļi, Schleimauswurf, Speichel
Selg. n. Etn. IV, 98. [Zu li. kraũjas, apr. krawian, apoln. kry, aksl. krъvь, la. cruor, ir. crú, ai. kravya-m "Blut", gr. χρέας "Fleisch", li. krùvinas "blutig" av. xrū- "blutiges, rohes Fleisch", u. a., s. Trautmann Wrtb. 142 f. und Ernout Bull. XXIII, 23 ff.]
Avots: ME II, 274, 275
pašķīst
pašķîst [li. paskýsti], intr., momentan auseinanderstieben, sprühen: [uguns pašķīda Bauske, von einem heftigen Blitz gesagt.] smiltis vien pašķīst LP. VII, 150. šuoruden atkal pašķīdīs nauda Blaum. vecim dzirksteles vien nuo pīpes pašķīda Dok. A. [kâ meta sulaiņam ar sprigulu, tâ slapjums vien pašķīda Pas. II, 47.]
Avots: ME III, 114
Avots: ME III, 114
pēčam
pêčam für spätere Zeit AP., Smilt., Drsth.: lai tas paliek pēčam. - līdz pêčam, bis zu einer späteren, gewissen Zeit; bis auf Weiteres: dzīvuo sveika līdz pēčam! A. XII, 454. lai līdz pēčam nuovilktuos liekais slapjums Vīt. 19.
Avots: ME III, 205
Avots: ME III, 205
piģele
samircināt
‡ samircinât, nass machen, durchnässen: kamē̦r rudeņa slapjums vēl nav zemi samircinājis Pēt. Av. III, 179. savas ... miesas negribu s. ar tādu nejauku strutu smaku Dünsb. Jocīgas pas. un stāst. 50.
Avots: EH XVI, 431
Avots: EH XVI, 431
slapijs
slapijs: auch Adl. (mit -īj- gesprochen), Ceraukste, Kurmene; dvieli saslauka slapiju Linden in Kurl.; in Serbigal n. FBR. IV, 55 nur von Menschen und dabei angeblich nur in kurzen Sätzen (z. B. viņš salijis slapijš, aber: ceļš ir slap[j]š). ‡ Subst. slapijums Linden in Kurl., = slapjums">slapjums.
Avots: EH II, 520
Avots: EH II, 520
slapjš
slapjš: slapjis Kaltenbr., Oknist. Subst. slapjums: kur s., tur lîst (wer da hat, dem wird gegeben) BielU. apkārt griežu velēniņu, slapjumiņa mē̦klē̦dams BW. 11116, 9; jede Flüssigkeit, die man dazutrinkt, besonders der "skābums" mit gegorener Milch Salis.
Avots: EH II, 520
Avots: EH II, 520
slapjš
slapjš (li. šlãpias), nass: Sprw. slapjš kâ ūdens žurka. slapjš līdz kauliem, durchweg nass. kur jau slapjš, tur vairāk liet nevajaga. ve̦lns izskrējās slapju muguru (lief mit vor Schweiss nassem Rücken) LP. II, 76. viņa slapja nuobridusies Aps. V, 29. guovīm raganas kāpj mugurā un nuojāj slapjas Etn. IV, 46. "slapjš aiz ausīm" od. "slapjš pakausis" sagt man von einem noch nicht ganz Erwachsenen, einem Grünschnabel: es sen jau kurpēs staigāju, kad tev vēl slapjš bij aiz ausīm Neik. vēl slapjš aiz ausīm un grib jau precēties LP. I, 138. tev jau vēl slapjš pakausis Etn. II, 63. - Subst. slapjums, die Nässe: acīs vinam tāds mazs slapjumiņš A. XX, 163. kam vēl bē̦rna slapjums aiz ausīm Apsk. v: J. 1903, S. 660. Wohl zu gr. χλέπας· νοτερόν πηλῶδες, ή˚ δασύ, ή˚ υ'γρόν Hes. und ir. clúain Wiese", wenn aus ide. *k̑lopni- (s. Fick Wrtb. III4, 537, Boisacq Dict. 467, Strachan BB. XX, 13, Trautmann Wrtb. 306), sowie slav. slota (wenn mit -t- aus -pt-) "Regenwetter; nasse Witterung".
Avots: ME III, 916
Avots: ME III, 916
slapļis
velēklis
‡ III velêklis Siuxt "slapjums, kur izmanāms arī netīrums": istabā jau tādu velēkli nevar taisīt.
Avots: EH II, 769
Avots: EH II, 769
vitrums
vitrums,
1) "slapjums">slapjums, kas maz jūtams" Frauenb.: bites sūc nuo puķu ziediem tik tuo vitrumu Frauenb.;
2) "?": spīgaļas vitrumā vitrina Alksnis-Zundulis. In der Bed. 1 aus mitrums?
Avots: ME IV, 629
1) "slapjums">slapjums, kas maz jūtams" Frauenb.: bites sūc nuo puķu ziediem tik tuo vitrumu Frauenb.;
2) "?": spīgaļas vitrumā vitrina Alksnis-Zundulis. In der Bed. 1 aus mitrums?
Avots: ME IV, 629