sle̦pstu, sle̦pstus Celm., Adv., heimlich: sle̦pstu nuoklausīt, abhorchen Brasche. nebūtu vis ... sle̦pstus manījies svešā sē̦tā iekšā Janš. Bandavā I, 64,

Avots: ME III, 927

sle̦pstu: auch Gramsden n. FBR. IX, 103, Dunika.

Avots: EH II, 524