sle̦pu, sle̦pus, Adv., heimlich, im Verborgenen: kam, brālīti, neteikdams sle̦pu jēmi līgaviņu? BW. 22723. pajē̦musi sle̦pu pāri pirkstaiņu RKr. XVI, 214. kungs licis savu īstuo sievu sle̦pu ievest kambarī LP. VI, 1021. kuo tik sle̦pu lūkuojies? A. XX, 739. sle̦pus skatījies LP. VI, 148. neaizej sle̦pus pruom! Ahs.

Avots: ME III, 927

sle̦pu: auch Blieden, Dunika, Lesten; hinter "s. jēmi līgaviņu?" ME. III, 927 zu ergänzen: "gan tu pēc atradīsi savu s. jē̦mumiņu".

Avots: EH II, 524