slieķis

slieķis,

1) sliêķis Mar. n. Rkr. XVII, 139, Adsel, sliêķis 2 Sassm., = slieka, der Regenwurm: pēc lietus slieķi mē̦dz līst nuo zemes ārā Sassm.;

2) "слюнтяй" Spr.

Avots: ME III, 939