sloģis

sluoģis,

1) "?": sluoģis [?] (Var.: gulbis) guļ eze̦rā BW. 8456, 7 var.;

2) sluôģis Prl., Lasd., = sluôgs 1 (Steine auf einer Tonne zum Niederpressen von Kohl oder Gurken).

Avots: ME III, 944