sloķinēt‡ sluoķinêt "?": pa dienvidiem sluokinēsiet Jauns. B. gr. 3 II, I13. tādai sluoķinēšanai pa ciemiem varēja būt tikai viens nuolūks: viņus aprunāt J. un v. 436.Avots: EH II, 530