I slùins ² , ein Herumtreiber Mar. n. RKr. XV, 136; ein nachlässiger Mensch Mar.: viņš tāds sluins: negrib strādāt, apkārt valkās Mar. n. RKr. XV, 136. Nebst sluinis II zu li. šlùina "телепень", s. Būga PФB. LXXI, 470 und KSn. I, 266.

Avots: ME III, 941

II sluins, verbogen, gekrümmt, lahm Wid.; vgl. sleinis.

Avots: ME III, 941

II sluins: sluînas ² kājas NB.

Avots: EH II, 529