sluncka
sluñcka Serbigal, ein faules, unordentliches Weib; verächtl. Bezeichnung eines Frauenzimmers überhaupt: un tādu sluncku es būtu apprecējis! MWM. VII, 894. tāda pate kalpuones sluncka vien esi kâ visas citas Seibolt. Vgl. luncka.
Avots: ME III, 942
Avots: ME III, 942