slābēt

slābêt U., = slāpêt; sāk slàbêt 2, schwach werden Warkh., Warkl., Pilda; slãbêt, schlaff machen Bl., L.

Avots: ME III, 921


slābēt

slābêt: sapampusi ruoka sāk s. (mit ã; zusammenfallen) Kolberg.

Avots: EH II, 522