slīkonis

slìkuônis C.,

1) slìkuonis 2 Prl., slĩkuonis Karls., slīkuonis Wid., slīkuons U., Spr. (f. slīkuone), was im Wasser untergeht
U.; ein Ertrunkener U., ein Ertrinkender: zivs aprijuot slīkuoni LP. V, 96. satvēru stīkuones ruoku Kaln. Uozuolk. m. 100;

2) slīkuons Mag. IV, 2, 76, U., RKr. II, 70, Homstrauch, Hartriegel, Kornelkirsche (cornus sanguinea L.); "Rüsterholz, das im Wasser zu Grunde geht" St.

Avots: ME III, 936