slũtêt Siuxt, Selg., Wandsen, -ẽju, tr., die Füsse längs der Erde ziehen, schlurren; (schlurrend) die Füsse od. das Schuhwerk besudeln: iet kājas slūtē̦dams. kuo tu slūtē par velti zābakus? Wenn echt le., zu *slautêt (s. dies).

Avots: ME III, 943

slũtêt, ‡

2) ziehen, schleppen
(?): jūdza ... briedulē̦nu ragaviņās iekšā, lai tâ mēginātu ... kuokus pā`rvest, kaut arī slūtējuot, pa pliku zemi Janš. Mežv. ļ. II, 410.

Avots: EH II, 529