smalsts
smalˆsts,
1) wer wiederholt zu schöpfen pflegt:
kuo nu ķē̦muojies ar smalstīšanu kâ smalsts? Vīt.;
2) Spülicht Wid., "schmutziges Wasser od. anderes Getränk":
es prasīju ūdeni, bet tu man duod tādu smalstu Mar. n. RKr. XV, 136.
Avots: ME III, 953
1) wer wiederholt zu schöpfen pflegt:
kuo nu ķē̦muojies ar smalstīšanu kâ smalsts? Vīt.;
2) Spülicht Wid., "schmutziges Wasser od. anderes Getränk":
es prasīju ūdeni, bet tu man duod tādu smalstu Mar. n. RKr. XV, 136.
Avots: ME III, 953