smiêklîgs, scherzhaft, zum Lachen bewegend U.; lächerlich: skatīdamies viņa smieklīgajā sejā . . . smējās Vēr. I, 1246.

Avots: ME III, 968

smiêklîgs: "jautrs; altes mit Lachen ertragend" Kaltenbr.; māte bij smieklīga un juocīgu dabu Burtnieks 1934, S. 867. smieklīga vēršanās (= skatīšanās) Pas. VIII, 294.

Avots: EH II, 539