I smilˆga (li. smilgà Tiž. II, 472 od. smilga "Schmiele") Wolm., Serbigal, AP., Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, PS., C., Neuenb., smilˆga ² Deg., Siuxt, Līn., Iw., Ruj., Salis, Karls., smilˆga (?) Bl., Schmehl U., Mag. IV, 2, 81; bal˜tã sm., agrostis alba stolonifera; ciņu sm., aira caespitosa Mazvērs. Luopkuop. III, 50; vēršu sm., briza media Doblen n. RKr. III, 69; Konv. ¹ 289. pumpuru sm., Perlgras (melica nutans L.) RKr. II, 74; rudzu sm., agrostis Karls., purvu sm., carex arenaria L. n. Birsman; Halm und Rispe der Gräser (gramina; nicht aber vom carex) Nigr.: Sprw. nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas Birk. Sakāmv. 86. nuo smilgas piekŗauj lielu siena ve̦zumu ebenda. nuo smildzinas arklu šķēlu BW. 30261 var. es meitiņa kâ smildziņa 21603. smilgas viņa... nav pacēnluse Blaum. Skal. ug. 250. īstenībā baruonam bij jau smilga pārde̦gusi (war die Lust vergangen) izrādīt savu bruņinieciskumu Seibolt. vēl nav smilga pārde̦guse, d. h., sehr bald (sage man zu einem Kind, das nach einer Mahlzeit sehr bald wiederum zu essen verlange) Siuxt. Nebst smilga II zu smalganât (s. dies); vgl. übrigens auch Bugge BB. III, 119.

Avots: ME III, 962

I smilˆga: auch (mit il˜ ) Anzen: sausa s. ve̦cainē BW. 4261, 5; cūku smilˆgas Ramkau, triglochin palustris; sausā s. Oknist, calamagrostis epigea; zuosu s. Siuxt, eine von Gänsen gern gefressene smilga. Ostle. smyuga < smiłga Tdz. 44037, I var. (aus Zvirgzdine), Demin. smyudzeņa FBR. XIII, 61 (aus Pilda).

Avots: EH II, 537

II smilga U., = pārsmilga; "smilˆga ir diega šaurāka vieta" Golg.; nebst smilga I zu smalganât (s. dies).

Avots: ME III, 962

II smilga: netiklīt[i]s smilgā guļ, jaunu meitu gaidīdams VL. aus Baltinow FBR. XI, 139. dzijs, kam daudz smilˆgu Saikava.

Avots: EH II, 537