smukstinât,

1) "?": es savam kumeļam nagu nagus smukstināju (machte hübsch ?)
BW. 29732 var.;

2) schmatzen, schnalzen:
sivē̦ns ē̦zdams smukstina Bergfried. braucējs smukstina (ar lūpām) zirgu mudinādams Bauske. vāvere smukstina Laud. bē̦rns smukstina Bolwen.

Avots: ME III, 969

smukstinât, ‡

3) "sūkāt" Lubn.

Avots: EH II, 540