smējiens‡ smêjiens, ein einmaliges Lachen; man nāk s. Seyershof. jaunajiem s. Br. Zeme 1939, № 163, S. 2. Miķelenes teicienam un smējienam bija savāds ... spē̦ks Janš. Paipala 38.Avots: EH II, 536