smẽ̦rs U., Spr. od. smẽ̦ri Konv ² 3933; Wagenschmiere; Salbe. Aus mnd. smêr "Schmeer".

Avots: ME III, 960

smẽ̦rs: smē̦ru, smē̦ru ratiņam, brandavīna sprēdējam! BW. 7044. kad smē̦rus (= mē̦slus) duod klāt, tad karpeļi aug Seyershof; "biezpiens" Grünw.

Avots: EH II, 537