smīdīt

smîdît Kl., C., Golg., Wolm., Jürg., Ermes, Saikava, Bers., (mit i 2 ) Bauske, -u, -ĩju U., Memelshof, = smidinât.

Avots: ME III, 966


smīdīt

smîdît: auch (mit î ) Ramkau, (mit î 2 ) Orellen, Seyershof; apskaitās tas puisītis, - kâ mēs viņu smīdīsim? BW. 2138,1. ‡ Subst. smīdîšana, das Lachenmachen: ļaužu s. BW. 24072.

Avots: EH II, 539