smīgnēt

smīgnêt, = smīgaļât, smīknêt: smīgnē̦dams atteica vecis L. W. 1922, VI, 24. smīgnē̦dami skatījušies.

Avots: ME III, 967


smīgnēt

smīgnêt: auch (mit ì 2 ) Ners (III p. s. prs. smīgni), (mit î ) Oknist; jī (= viņa) tik ... smīgni vien Jauns. Raksti VIII, 347.

Avots: EH II, 539