smūģis

smūģis, = žņaugs, ein Würgezaum (mit dem man den Schweinett beim Schlachten die Schnauze festdreht): aiz spāres aizbāzts smūģis Plūd. LR. III, 329. Anscheinend (als ein Lituanismus?) zu li. smáugti "würgen".

Avots: ME III, 970, 971


smūģis

II smūģis PV. "smūdzis, spuoks": kur tu iesi tāds s., nuosmērējis ruokas, mute ar kvē̦piem?

Avots: EH II, 541