snaudēt

snaũdêt Widdrisch, (mit àu 2 ) Warkl., -u, -ẽju St., U., schlummern, schlafen: nesnaudēju, nemieguoju kumeliņu baruodams BW. 29863, 1 var.

Avots: ME III, 973


snaudēt

snaũdêt: auch Seyershof, (prs. snaũžu) Salis; saldi snaudēja St. Ziņģu lustes I (7849), 30.

Avots: EH II, 542