spaļi

spaļi (li. spãliai), Schäwen, Abfall von Flachs und Hede: kas vedēji, kas vedēji? spaļi vien, spaļi vien! kad izlaidu vējiņā, kâ spalīši izputēja BW. 16309. daži matu spalīši nuobira uz ruokas Upītis Siev. 96. naudas viņam bija kâ spaļu (sehr viel) JR. V, 68. zivju kâ spaļu (= daudz) Kav.; zivis kâ spaļi (= maziņas) Kav. - Dem. spalīši, oxyuris vermicularis Konv. 2 3986. Wohl wurzelverwandt mit spals (s. dies).

Avots: ME III, 984


spaļi

I spaļi: mīstām linus, lai birst s. BW. 14763; ein nom. s. spalis aus Salis belegt: man acī iegājis viens s.

Avots: EH II, 546