spañderêt C., Karls.,

1) kräftig spannen
Laud.;

2) schwellen
K.Blau Paduomi sievām un mātēm, Segewold; "pukstēt": kad ruoka nuotirpuse, tad tuo uz zemi nevar likt, juo spanderē N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378.

Avots: ME III, 984

‡ *II spànderêt ² , zu erschliessen aus ‡ izspànderêt ² II.

Avots: EH II, 546