sparîgs,

1) eifrig, energisch
B. V. n. U., schwungvoll: rakstījis sparīgus rakstus Konv. ² 853. aizsviež (zābaku) tik sparīgi uz pili LP. VI, 484.

Avots: ME III, 986

sparîgs:

"1)" ME. III, 986 zu streichen.

Avots: EH II, 547