speķis

speķis, der Speck (hieraus entlehnt): kuram vārdu nezinām, tuo par speķi speķējam (den nennen wir Speck) BW. 20833 var. - speķa ruoze, Feuerlilie RKr. II, 73.

Avots: ME III, 988


speķis

speķis,

1): cūkas s. BW. piel. 2 33359, 1; gen. pl. speķu 35362;

2) =speķē̦ns Siuxt.

Avots: EH II, 548