spieģelis

spiẽģelis, = spuoguiis, der Spiegel. Nebst estn. pēgel aus mnd. spegel.

Avots: ME III, 1006

spieģelis

spiẽģelis: skatās kâ spieģelī BW. 20373 var. ve̦lna spieģelit[i]s 31892.

Avots: EH II, 554