Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spiedzu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spiedzu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

spiedzoņa

spiedzuoņa, durchdringendes, schrilles Piepsen, Schreien: smalkā spiedzuoņā... man vaicāja Vēr. I, 1243.

Avots: ME III, 1005

Šķirkļa skaidrojumā (7)

bags

‡ bags (> hothle. bogs), eine Art Hausgeist Golg., (Plur. bagi) Saikava; bagi, eine Krankheit, die nach dem Genuss verhexter Speisen eintritt Prl., Saikava: stāv kâ bags Fehteln, Festen, Saikava (vgl. dazu die Redensart kuo tu stāvi kâ kuoka dievs? Jürg., Trik.). ve̦cuos laikuos mēģinājuši bagus izdzīt, situot siênā pīlādžu vadzi. kad baļķis skanē̦dams plīsis, tad teikuši, ka bagi bē̦gdami spiedzuot Golg. kuŗā mājā bij tie bagi, te gastuos būdams nedrīkstēja nij katlu maisīt, nij pirmais pie galda ēst: tūliņ tušīja zemē. saimenicei vajadzēja pirmai; tad netika bagi Saikava. Leimaņiem bij smagi stipri bagi. kad gribēja vaļā tikt, tad vajadzēja apkūpināties; ar kaņepēm bij vis˙labāk, - vis˙ātrāk atfaide bagi ebenda. bagi tika, kad ieēda apburtu maizi uotra mājā. tad kliedza un kulājās; ar vē̦de̦ru pa˙visam tērēja zemē ebenda. Wohl aus r. богъ "Gott",

Avots: EH I, 198

knīkstēt

knīkstêt: "leise brummen" (von Menschen und Schweinen gesagt; mit ì 2 ; praes. -u) Warkl.; murren, brummen (mit ĩ ) Autz; (knikstêt) "runāt bez vajadzības spiedzuošā balsī" Gaigalava.

Avots: EH I, 632

riekstozis

riẽkstruozis U., auch riẽkstruoze, der Nusshäher, Tannenhäher (nucifraga caryocatactes L.) Natur. XXXVII, 93: tur˙pat svelpj riekstruoze A. Upitis. riekstruozes spiedzuoši svilpa A. v. J. 1900, S. 1063. Zu riẽksts "Nuss" + ruoze "Specht".

Avots: ME III, 544

saspiegt

saspiegt, eine gewisse Zeit hindurch pfeifen (wie Mäuse): s. labu brīdi. Refl. -tiês, spiedzuot einander von sich Kunde geben: pūces saspiedzās Golg.

Avots: ME III, 741

spiegt

I spìegt C., Wolm., spìegt 2 Kl., spiêgt 2 Iw., Karls., Bl., spiedzu">spiedzu, pfeifen wie eine Maus od. eine Meise Bielenstein Holzb. 720, U., laut u. hell piepen, quiecken, mit schriller, durch dringender Stimme schreien, singen: zīlīte spiedz U.; klingen: atmini, kuŗa auss spiedz! Wessen. Nebst spīdzinât, spīdzele, spīga zu li. speñgti "klingen (in den Ohren)", wozu auch le. spèngt, spindzêt, sping(stê)t, und andrerseits li. spiẽgti "láibu, augštu balsu šaukti" in Dusetos (nach K. Būga) und LChr. 387, so (aus Kaltanėnai), sowie (nach Prellwitz Wrtb.2 427) zu schwed. spink "Sperling", spinke "kleiner Vogel", und andrerseits gr. σπίζω "zirpe, piepe" (wenn mit ιζ aus igi̯ ), vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 663 und Zupitza Germ. Gutt. 162.

Avots: ME III, 1005, 1006

spindzīgs

spìndzîgs 2 : auch ("jäh, heftig") Aahof. Adl., Drobbusch, Fehsen, Geistershof, Gilsen, Grawendahl, Lbs., Odsen, Ohlenhof, Schwanb., Selsau, Sessw., Stom.: s. kritiens. s. (heftig, lebhaft) puika; "spiedzuo%C5%A1s">spiedzuošs" (mit in ) Morizberg: tievā, spindzīgā bē̦rna balstiņā Daugava 1936, S. 215.

Avots: EH II, 551