spiñgstêt Dond., Wid., -u, -ẽju, spiñgt Wandsen, Bauske, Wid., -gstu, -gu, summen: spindzele un citi kukaiņi spingst Etn. II, 51. Zu spindzêt.

Avots: ME III, 998

spiñgstêt: svecītes bija izde̦gušas, - tikai kādas ... vēl drusciņ spingstēja un iečirkstējās, kad liesmiņa piesitās pie skujiņas Dünsb. Apakš Ziemassvetku egl. III, 129.

Avots: EH II, 551