spirģis

spirģis,

1) "der frühe eilet"
Für. I;

2) "ein stockartiges Holzstück
(mit ìr 2 ) Tirsen.

Avots: ME III, 1000


spirģis

spirģis,

2): slānīšu ar spirģi pa kājām Azand. 243;

3) sehr harziges Holz
(mit ir̃ ) NB.

Avots: EH II, 552