spožs
spuôžs,
1) glänzend, hell, leuchtend
U.: spuožas acis Austr. kal. 1893, S. 45. puiši jāja spuožus, bē̦rus kumeliņus BW. 13005 var.; lai gul spuožâ saulītē, Gott habe ihn selig U.;
2) fig., glänzend, prunkvoll, übermütig:
nuosvinēja spuožas kāzas LP. VI, 1036. lai ar naudu tik spuoži nedzīvuojuot, juo nee̦suot vairāk kuo duot IV, 109;
3) spuoži, scheinbarlich
Für. I. - Subst. spuôžums, der Glanz, das Leuchten U.; der Prunk, Reichtum: acu skaidrais spuožums Kra. Vīt. 142. spīdēt saules spuožumā LP. III, 34. tevi ļaudis izsmies, ka spuožumus turē̦dams mirsti badu IV, 25. karaļu galma spuožums A. XX, 66. Nebst spuôds aus einem urbalt. *spandús; zu spîdêt.
Avots: ME III, 1036
1) glänzend, hell, leuchtend
U.: spuožas acis Austr. kal. 1893, S. 45. puiši jāja spuožus, bē̦rus kumeliņus BW. 13005 var.; lai gul spuožâ saulītē, Gott habe ihn selig U.;
2) fig., glänzend, prunkvoll, übermütig:
nuosvinēja spuožas kāzas LP. VI, 1036. lai ar naudu tik spuoži nedzīvuojuot, juo nee̦suot vairāk kuo duot IV, 109;
3) spuoži, scheinbarlich
Für. I. - Subst. spuôžums, der Glanz, das Leuchten U.; der Prunk, Reichtum: acu skaidrais spuožums Kra. Vīt. 142. spīdēt saules spuožumā LP. III, 34. tevi ļaudis izsmies, ka spuožumus turē̦dams mirsti badu IV, 25. karaļu galma spuožums A. XX, 66. Nebst spuôds aus einem urbalt. *spandús; zu spîdêt.
Avots: ME III, 1036