sprādzināt
sprādzinât (li. sprogìnti "aufplatzen machen"), tr., fakt. zu sprâgt,
1) (mit lautem Schall) platzen, explodieren machen; knallen machen:
akmeni sprādzinât Jürg., Warkl., (mit â 2 ) Salis, Siuxt, Dunika. citi pīckas sprādzināja (Var.: plaukšināja, šmīkstināja u. a.) BW. 30049, 2. sprādzināšanas ietaises A. XXI, 491;
2) krepieren machen:
luopus sprâdzinât Wolm., Drosth., (mit â 2 ) Dond., Wandsen, Dunika, Salis, Ruj.
Avots: ME III, 1014
1) (mit lautem Schall) platzen, explodieren machen; knallen machen:
akmeni sprādzinât Jürg., Warkl., (mit â 2 ) Salis, Siuxt, Dunika. citi pīckas sprādzināja (Var.: plaukšināja, šmīkstināja u. a.) BW. 30049, 2. sprādzināšanas ietaises A. XXI, 491;
2) krepieren machen:
luopus sprâdzinât Wolm., Drosth., (mit â 2 ) Dond., Wandsen, Dunika, Salis, Ruj.
Avots: ME III, 1014