sprakšķinât,
= sprakstêt: sārts sprakšķina juo muoži Jaunības dzeja 59.
ciemi sprakšķinās (werden prasselnd brennen) A. v. J. 1899, S. 14. Refl.
-tiês, prasseln MSil., (mit
-kši-) Nötk.;
krachen machen, knistern machen Smilten, Mar.:
puikas pa kaktu sprakšķinās.Avots: ME III,
1009