spraunis

I spraunis (?), der Gipfel, Wipfel, die Spitze Wid.; die Turmspitze. Wenn zuverlässig und nicht entlehnt, zu sprauties?

Avots: ME III, 1012


spraunis

I spraunis: baznīcas s. (Turm) Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 44. sprauņa galā spīd saulē gailis 46.

Avots: EH II, 557


spraunis

II spraunis "ein gutgewachsenes, grosses Tier (z. B. ein Hund)" Wolmarshof.

Avots: ME III, 1012