spridzīgs

spridzîgs, sprühend, blitzend; rasch, munter Peb., Serb., Trik. n. U., Naud.: spridzīgas acis Mar. spridzīgs zē̦ns, ein Knabe mit blitzenden Augen N.-Sessau n. U. spridzīgas skuķes De̦glavs Rīga II, 1, 67. sevišķi spridzīgas ir piecus līdz septiņus gadus ve̦cas mēitenes MWM. IX, 549. spridzīgs putniņš D. Zu spridzêt.

Avots: ME III, 1019