spriģinātspriģinât, tr., prügeln: bij manā pūriņā... pātadziņa tautu dē̦lu spriģināt nuo kruodziņa sētiņā BW. 27031, I. Vgl. spridzinât 2 und sprîgulis 1, sowie priģelêt.Avots: ME III, 1019