spriņģu,

1) Adv., hüpfend, springend
Spr.;

2) Interj. zur Bezeichnung. des Hüpfens, Springens:
sprinģu, mani jēriņi, spriņģu, kazuliņi! BW. 33466, 2.

Avots: ME III, 1021

spriņģu,

1): s., danču tautu meita uz vērdiņa apgriezās BW. 24197 var.

Avots: EH II, 560